Tas bija katastrofa, pietiekami laba, lai to saukt par katastrofu.

Ēdu vairāk spilvenus kā pateicas dienā šķibušais tīrkoka kaķis, sēžot šeit pulksten 5.00 ar acīm izšautām kā stikla bumbiņas. Nosmakstu dūmos, dvēsele pūstās miegainā savārgumā, bet es joprojām līstu pie ekrāna, kas skrubē kaulus no notikušā pēdējās 24 stundas. Meitenes turpināja to mazo drāmu, neskatoties uz nulles padomiem, aizdelšanu un manu vidējo dzimumlocekļa trīci fonā, jo es atstāju guļamistabu 11 gadus, lai rakstītu šo sīkzibulīši. Kolombietes joprojām zīmē par pagājušās nedēļas spļaudīšanās karu ar tajskietenes, un BunnyBonnonie iegrima tik dziļi ar tiem dildiem, ka izskatījās kā tīrītājs, kas piedzīvo krampjus. Gigi ielauzās visās plaisās, MikeJWait māsa ar lateksu un sīkto realitāti, dovia soļojošā futbola krekliņa Heat stilā, it kā piederētu pašu planētu. Domāsi, ka man ir svarīgs tūbiņš? Nē. Es rakstu izmaiņas neatbilstīga cilvēka dienasgrāmatu ar vibrējošu zobu implantu, skatoties uz neko. Atgriezies drīz, lai es vēlreiz varētu izrāvēt.